7. diena nometnē "Ezergaismas"
Šodien bija ļoti jautra un radoša diena nometnē! No rīta mākslas un angļu valodas nodarbību laikā mēs izgatavojām pastkastītes no kartona. Bija lieliski ļauties radošumam un izkrāsot pastkastīti. Kad pastkastītes bija gatavas, mēs rakstījām viens otram kartītes un vēstules. Es rakstīju par dažādiem piedzīvojumiem, ko esmu piedzīvojis nometnē! Mēs lasīsim vēstules viens otram nometnes noslēgumā!
Pēc tam devāmies peldēties. Ūdens bija atspirdzinošs un ideāls karstai dienai. Peldējām, spēlējāmies ūdenī un vienkārši baudījām sauli. Tā bija lieliska iespēja atpūsties un uzlādēties pirms vakara pasākuma.
Vakarā bija Beztalantu šovs, un tas bija vienkārši fantastisks! Katram dalībniekam bija jāizvēlas kāda aktivitāte, kura viņam nesanāk, un jāuzstājas ar to priekšnesumā. Sākumā biju mazliet nervozs, bet galu galā tas bija tik jautri, ka visi raudāja no smiekliem. Kāds mēģināja dejot, bet viņa kustības bija tik neveiklas, ka visi smējās līdz asarām. Cits centās dziedāt, bet viņa balsij trūka toņu, un tas bija vienkārši episi. Vēl kāds cīnījās ar žonglēšanu, un bumbiņas lidoja visur, izņemot tur, kur tām vajadzēja.
Uzvarēja tie, kuriem sanāca vissliktāk un vissmieklīgāk, un tas padarīja šo vakaru vēl īpašāku. Bija lieliski redzēt, ka visi varēja pasmieties par sevi un vienkārši izbaudīt brīdi kopā.
Šī diena bija unikāla un pilna prieka. Esmu ļoti laimīgs, ka esmu šeit un varu piedalīties visās šajās aktivitātēs.
Tiekamies rīt!
P.S. Un šis dzejolis no šova ir mūsu favorīts:
Ak, mana zeķe, kur tu pazudi?
Tevī bija caurums, bet siltumu sniedzi.
Tagad manas kājas salst, tām skumji ir,
Bez tevis, mīļā zeķe, dzīve ir kā murgs.
Tu biji varone, kas cīnījās ar netīrumiem,
Bet mazgāšanas mašīna tevi aprija bez sirdsapziņas.
Es raudu naktīs, domājot par tavu vilnu,
Bez tevis mana dzīve ir pelēka un tumša.
Lai kur tu būtu, mans zaudētais draugs,
Es ceru, ka atradīsi mieru un siltumu.
Bet līdz tam, mīļā zeķe, es tevi pieminēšu,
Kā drosmīgo cīnītāju, kas mani pasargāja.